gaismojums
gaismojums -a, v.
1.Rezultāts → gaismot1.
2.Rezultāts → gaismot2. Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
PiemēriAntons uztrūkās kājās, pavērsās ar seju pret altāra gaismojamu, paraudzījās vēlreiz svece un tad spēcīgi saspieda to norasojušos pirkstos.
3.Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls.
PiemēriArī mikrofotogrāfijā, atklājot sīko dabas formu īpatnējo skaistumu, gaismojumām ir izšķirošā nozīme.
Avoti: 3. sējums