gaist
gaist gaistu, gaisti, gaist, pag. gaisu; intrans.
1.parasti 3. pers. Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
PiemēriMelni dūmu kamoli, veldamies no augstiem dūmeņiem, risinās un gaistot izsēj sīkas kvēpu pārsliņas Daugavas ūdeņos.
Stabili vārdu savienojumi
2.parasti 3. pers. Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
PiemēriNespēju mierīga būt, dzērves kad zilgmājā gaist..
3.parasti 3. pers.; ķīm. Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
PiemēriĒteris viegli gaist.
4.Zust, beigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNemiers gaist.
4.1.Zust (par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, sejā, acīs).
PiemēriSejā gaist smaids.
4.2.pareti Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
PiemēriDrīz cilvēks gaist, un pēdas nepaliek.
4.3.Zust, beigties (piemēram, par skaistumu, laimi).
PiemēriDaiļums gaist.
5.parasti 3. pers.; pareti Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
PiemēriVar nodzēst liesmu - un kvēle gaist, Tik kvēlojot vien tā karsti kaist..
5.1.Zust gaismas ietekmē (piemēram, par tumsu).
PiemēriĒnas gaist.
6.parasti 3. pers. Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
PiemēriDziesma gaist tālumā.
7.parasti 3. pers. Paiet, beigties (par laika posmu).
PiemēriDienas ātri gaist.
Avoti: 3. sējums