Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaišot
gaišot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.; reti
Gaišoties.
PiemēriSaules vēl neredzēja, bet tumšās priežu galotnes pret sauli gulošajās kāpās sāka jau gaišot, un gaišais atsārtums laidās aizvien zemāk..
Avoti: 3. sējums