Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaišreģis
gaišreģis -ģa, v.
gaišreģe -ģes, dsk. ģen. -ģu, s.
1.Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni. Pareģis.
Piemēri..kāršu licējas gluži labi zina, ka viņas neko nevar pareģot. Tādēļ ikviena gaišreģe operē tikai ar vispārējām.. frāzēm.
2.Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
PiemēriLabais, gudrais tēvs! Viņš taču bija īsts gaišreģis. Visu redzējis un izzinājis - visus Doņu mātes noslēpumus!
Avoti: 3. sējums