gaišredzība
gaišredzība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → gaišredzīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → gaišredzīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPie citām labām īpašībām un tikumiem viņai bija brīnišķa gaišredzība, un tādēļ viņa redzēja daudz lietas, kas citiem vienkāršiem ļaudīm palika paslēptas.
Avoti: 3. sējums