Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaišmatains
gaišmatains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
PiemēriGaišmatains bērns.
1.1.Ar gaišiem matiem (par galvu).
PiemēriKapteiņa roka.. katru reizi trīcēja aiz laimes, noglāstot zēna gaišmataino galvu..
Avoti: 3. sējums