gaišmatains
gaišmatains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
PiemēriGaišmatains bērns.
- Gaišmatains bērns.
- Bija pavasaris,.. kad tēvam līdzi atnāca gaišmatains puisis atvaļināta karavīra apģērbā.
- Anitu Ivars ieraudzīja tūlīt. Viņa valsēja ar garu, gaišmatainu puisi.
- ..mums pretim skrēja mazā, gaišmatainā Mārīte.
1.1.Ar gaišiem matiem (par galvu).
PiemēriKapteiņa roka.. katru reizi trīcēja aiz laimes, noglāstot zēna gaišmataino galvu..
- Kapteiņa roka.. katru reizi trīcēja aiz laimes, noglāstot zēna gaišmataino galvu..
- ..[puisis] dusmīgi izbāza kupli sprogaino, gaišmataino galvu no.. segu grēdas savā guļas vietā..
Avoti: 3. sējums