Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gaiss
gaiss -a, v.
1.parasti vsk. Gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru.
PiemēriGaisa temperatūra.
Stabili vārdu savienojumiGaisa bedre.
2.parasti vsk. Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
PiemēriLabs gaiss.
Stabili vārdu savienojumiBiezs gaiss. Brīvā gaisā.
2.1.ģen.: gaisa, adj. nozīmē Tāds, kurā ir šāds gāzu maisījums. Tāds, ko veido šāds gāzu maisījums.
PiemēriGaisa burbulis.
Stabili vārdu savienojumiGaisa balons. Gaisa plaisas.
3.parasti vsk. Telpa ap zemeslodi, izplatījums, kas aptver zemeslodi (pretstatā zemei, ūdenim).
PiemēriAizsviest akmeni pa gaisu.
Stabili vārdu savienojumi(Uz)iet (arī (uz)lidot, (uz)sprāgt) gaisā.
3.1.ģen.: gaisa, adj. nozīmē Tāds, kas ir pacelts virs zemes. Tāds, kas atrodas virs zemes.
Piemēri..vadu sakaros elektromagnētiskās svārstības izplatās pa gaisa vadiem vai sakaru kabeļiem (gaisa, apakšzemes, zemūdens).
Stabili vārdu savienojumiGaisa saknes. Gaisa tilts.
3.2.ģen.: gaisa, adj. nozīmē Tāds, kas tiek veikts, darbojas samērā augstu virs zemes.
PiemēriGaisa akrobātika.
3.3.ģen.: gaisa, adj. nozīmē Saistīts ar aviāciju.
PiemēriGaisa satiksme.
Stabili vārdu savienojumiGaisa flote. Gaisa karaspēks. Gaisa kauja.
4.Debess [1] (1).
PiemēriApmācies gaiss.
5.lok.: gaisā, retāk gaisos, apst. nozīmē Uz augšu, augšā. Arī augšup.
PiemēriTurēt rokas gaisā.
Stabili vārdu savienojumiAr kājām gaisā. Aste gaisā. Būt gaisā.
Avoti: 3. sējums