gaišmatis
gaišmatis -ta, v.
gaišmate -es, dsk. ģen. -tu, s.
1.Cilvēks ar gaišiem matiem.
Piemēri..vajadzēja doties istabiņā, kuras durvīs slaidajam gaišmatim bija jāpieliecas, lai galva neatsistos pret aplodu.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir gaiši mati.
PiemēriGaišmatis zēns.
Avoti: 3. sējums