gaišums
gaišums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → gaišs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Gaisma, gaismas atspīdums.
PiemēriZvaigžņu gaišums.
5.Vispārināta īpašība → gaišs6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMākslinieka personības gaišums.
6.Vispārināta īpašība → gaišs7, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeitenei vēl tikai astoņpadsmit gadu, bet tās dzīvē tik daudz gaišuma, ka viņai brīžam liekas - saule iespīd pa viņas jaunās ģimenes mājas visiem logiem uzreiz.
Stabili vārdu savienojumiAcu gaišums. Dzīves gaišums.
Avoti: 3. sējums