gaitenis
gaitenis -ņa, v.
1.Telpa, parasti gara, kustībai, piemēram, celtnes, kuģa, vagona iekšienē, vai kustībai starp celtnēm.
PiemēriGarš gaitenis.
1.1.Telpa, parasti garena (piemēram, dzīvoklī), no kuras ir pieejamas citas telpas.
Piemēri..Ēvalds atslēdza dzīvokli, izgāja cauri gaitenim un nokļuva lielajā istabā.
Avoti: 3. sējums