gaitnieks
gaitnieks -a, v.
gaitniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.reti Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.).
PiemēriGribētos ar sarkano lentu ap roku gausi soļot pa gaiteni un pasmaidīt par to, ka mazie knīpas bīstas un cienī skolas gaitniekus.
2.vēst. Klaušinieks.
PiemēriViss istabas iekārtojums vēl uzglabājies no gaitnieku un kārtnieku laikiem..
3.novec. Gājējs2.
PiemēriViņš bija tas, kam pirmajam lemts atstāt pavarda dūmos nomelnējušo dzimto pajumti, lai sāktu gaitnieka ceļus..
Avoti: 3. sējums