gājējs
gājējs -a, v.
gājēja -as, s.
1.Cilvēks, kas iet kājām.
PiemēriVientuļš gājējs.
Stabili vārdu savienojumiKājām gājējs.
1.1.Tas (tāds), kas spēj iet (par cilvēku).
PiemēriLika atbraukt zirgu, jo Valdis [pēc kritiena] nekāds gājējs nebija.
1.2.savienojumā ar lietv., retāk ar apst. Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu). Cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
PiemēriCeļa gājējs.
Stabili vārdu savienojumiJūra gājējs. Pasaules gājējs.
1.3.s.; pārn. Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
PiemēriLība esot gājēja pie viņa. Vēl šorīt viņš to uzrunājis.
2.vēst. Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks.
PiemēriGājēju ļaudis.
Avoti: 3. sējums