nopukoties
nopukoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Īsu brīdi pukoties un pārstāt pukoties.
PiemēriJanko laiku pa laikam paskatās pulkstenī un nopukojas, ka nenāk viņa draugs Zigis..
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
PiemēriSaimniece staigā nepukojusies.
3.Savienojumā «nevarēt nopukoties»: nevarēt beigt pukoties.
PiemēriPār Daugavu gulst migla, un fotoobjektīvu cilātāji nevar vien nopukoties par nepietiekamu izgaismojumu..
Avoti: 5. sējums