nolīgot1
nolīgot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriKādu dienu no kalna nolīgoja vecais Dauksts, ar smagā zābaka purnu paspēra vaļā smēdes durvis..
- Kādu dienu no kalna nolīgoja vecais Dauksts, ar smagā zābaka purnu paspēra vaļā smēdes durvis..
- Pīle nolīgoja no kāpām..
- Bet neteica abi nekā, un vezums nolīgoja garām.
2.trans. Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriVezums nolīgojis labu gabalu.
- Vezums nolīgojis labu gabalu.
2.1.intrans. Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
PiemēriVecais Vipurs [pastnieks] nošķiebtos pastnieka zābakos bija nolīgojis vairākus gadus.
- Vecais Vipurs [pastnieks] nošķiebtos pastnieka zābakos bija nolīgojis vairākus gadus.
3.intrans. Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties. Nolīgoties [1] (1).
PiemēriNolīgoja smaržīgs zars, nospurdza spārni, un putns vīteroja jau citā kokā.
- Nolīgoja smaržīgs zars, nospurdza spārni, un putns vīteroja jau citā kokā.
4.trans.; novec. Paveikt (darbu, darbību).
PiemēriLauzis: Toreiz nebija ne kombainu, ne traktoru, pat visas milzīgās pļavas ar rokām nolīgojām..
- Lauzis: Toreiz nebija ne kombainu, ne traktoru, pat visas milzīgās pļavas ar rokām nolīgojām..
- Pieci gadi vienu zeķi kā līgot nolīgoji.
Avoti: 5. sējums