izgaist
izgaist -gaistu, -gaisti, -gaist, pag. -gaisu; intrans.
1.parasti 3. pers. Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
PiemēriMigla pēkšņi pazūd, izgaist, it kā tās visu nakti nemaz nebūtu bijis.
1.1.Izzust, izgarot (par smaržu).
PiemēriHedviga ienāca istabā viegla un trausla, un Imantam likās, ka tā ir kāda smarža, kas tūlīt izgaisīs un pazudīs.
1.2.Izzust, kļūt nesaskatāmam (par parādībām dabā).
Piemēri..pēkšņi alā iedrāzās gaismas stars, kas, apskrējis visus kaktus, izgaisa pie Zaksa kājām.
1.3.Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) — par skaņu. Arī apklust, izskanēt (par skaņu).
PiemēriAgnese vēl brīdi stāvēja pie durvīm un klausījās pazīstamajos soļos, kas attālinoties kļuva arvien klusāki, līdz izgaisa..
1.4.Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
PiemēriMikiņš raugās dzērvju kāsim pakaļ, kamēr tas pamazām izgaist zilajā debess tālē.
2.Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
PiemēriIzgaist šaubas.
2.1.Tikt aizmirstam.
Piemēri..visa sadomātā apsūdzības runa viņai bija izgaisusi no galvas. Uzsāka atņemdamās, bet neviena lāga vārda, ne derīga iemesla viņa neatcerējās..
2.2.Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) — piemēram, par jūtām.
PiemēriMātes zilajās, labsirdīgajās acīs izgaisa bailes, no augstās pieres nozuda rūpju rievas.
3.parasti 3. pers. Izzust, pārstāt eksistēt (par dažādām parādībām).
PiemēriBet Ivai šobrīd likās, ka visā pasaulē palikuši tikai viņi divi vien un šis nelielais dabas stūrītis visapkārt, viss pārējais pazudis, izgaisis...
4.Pazust tā, ka nav atrodams (parasti par cilvēku).
Piemēri«..no pļavmalas tecina [taciņa] ieiet mežā, tur - nu jau desmit gadu būs, ka cilvēks izgaisa.»
Stabili vārdu savienojumiIzgaist (arī pagaist, izkūp) kā dūmi (arī kā migla).
Avoti: 3. sējums