nozibēt
nozibēt -zibu, -zibi, -zib, pag. -zibēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
Piemēri..zibens šautra nozib mākoņos..
2.Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
PiemēriZēni aizskrēja, ka pēdas vien nozibēja..
3.Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriElita nozibēja gar logu un nozuda.
Avoti: 5. sējums