nomutuļot
nomutuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Īsu brīdi mutuļot un pārstāt mutuļot.
PiemēriPēkšņi ūdens nomutuļoja blakus laivai. Milzīgs zivju kamols kūla jūras virsu..
- Pēkšņi ūdens nomutuļoja blakus laivai. Milzīgs zivju kamols kūla jūras virsu..
- Te vienā, te otrā linuma pusē nomutuļoja, uzšļāca ūdens, sabirzdams sīkās lāsēs.
Avoti: 5. sējums