nonāvēt
nonāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt. Nogalināt.
Piemēri«Visus taču viņi [fašisti] nenonāvēs.» Sniegbaltītes melnajās acīs iemirdzējās asaras. «Nē, viņi noteikti ir jau nošauti.»
1.1.intrans.
PiemēriGatava iet nāvē aiz mīlestības un aiz naida spējīga nonāvēt.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
PiemēriĻauna lode bija nonāvējusi viņas draugu.
1.3.lietv. nozīmē: nonāvētais, -ā, v.; nonāvētā, -ās, s. Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
PiemēriApbedīt nonāvētos.
1.4.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
PiemēriKas gan var nonāvēt domu, ideju, cilvēka pārliecību?
Avoti: 5. sējums