Paplašinātā meklēšana
Meklējam nonāvēt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (88):
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
- nodurties Ar dūrienu nonāvēt sevi.
- nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
- kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
- nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
- nobadīt Badot nonāvēt.
- žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- izdurt Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
- nodurt Durot nonāvēt.
- nodzelt Dzeļot nonāvēt (par kukaiņiem).
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
- nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
- cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt. Ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- pakārt Karot nonāvēt.
- nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
- noknābāt Knābājot nonāvēt.
- noknābt Knābjot nonāvēt.
- Nāves nometne Koncentrācijas nometne (fašistiska režīma valstīs) cilvēkiem, ko paredzēts nonāvēt.
- nokost Kožot nonāvēt (par dzīvniekiem).
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot. Kožot nonāvēt.
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
- nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
- noslepkavot Noziedzīgi nonāvēt (cilvēku).
- piežmiegt Padarīt nespējīgu rīkoties. Arī nonāvēt, iznīcināt.
- sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties.
- sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki). Nogalināt, nonāvēt.
- likvidēt Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību. Nogalināt, nonāvēt.
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot. Plēšot, kožot nonāvēt.
- saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot. Plosot nonāvēt.
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības no produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retā, lai ārstētu slimību. Vakcīna
- slepkavot Prettiesiski nonāvēt (parasti vairākus cilvēkus).
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- Nevainīgas asinis Saka par nonāvētu nevainīgu cilvēku.
- Sīksta dzīvība Saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt.
- Sīksta dzīvība Saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt.
- sakapāt Savainot, arī nonāvēt (par lodēm, šāviņiem, zobeniem u. tml.).
- izbeigt Savienojumā ar «dzīve», «mūžs» u. tml.: nonāvēt, arī nomirt.
- nosist Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
- nokaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
- noslāpēt Slāpējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- noslīcināt Slīcinot nonāvēt. Panākt, ka (kāds) noslīkst.
- nosmacēt Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nospārdīt Spārdot nonāvēt.
- nospert Sperot nonāvēt.
- nospīdzināt Spīdzinot nonāvēt.
- nospiest Spiežot nonāvēt (parasti dzīvnieku). Spiežoties virsū, nonāvēt.
- saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
- sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- nošaut Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- šauties Šaut uz sevi, parasti, lai nonāvētos.
- nobraukt Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to).
- sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu). Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
- Ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- Ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda Uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
- nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
- sakapāt Vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
- nokapāt Vairākkārt cērtot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
- nomētāt Vairākkārt metot (ar ko), nonāvēt. Arī apmētāt (1).
- samīdīt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
- samīņāt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
- uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- uzklupt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt. Uzbrukt (1).
- piežņaugt Žņaudzot nonāvēt (ko) lielākā daudzumā.
- nožņaugt Žņaudzot nonāvēt.
nonāvēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV