nomētāt
nomētāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
PiemēriNomētāt apavus, kur pagadās.
- Nomētāt apavus, kur pagadās.
- ..vai tad tāpēc naudu par zālēm izdeva, lai tagad pa kaktiem nomētātu.
- Šur tur nomētājuši spriguļus.
1.1.Vairākkārt nometot ko, piegružot (piemēram, grīdu, telpu). Piemētāt.
PiemēriKāpnes uz otro stāvu tumšas, slapjas, papirosu galiem nomētātas.
- Kāpnes uz otro stāvu tumšas, slapjas, papirosu galiem nomētātas.
2.Vairākkārt metot (ar ko), nonāvēt. Arī apmētāt1.
PiemēriCiti: Nē, labāk akmeņiem To [sievieti] nomētāt! Visi: Sitiet viņu zemē! Nost!
- Citi: Nē, labāk akmeņiem To [sievieti] nomētāt! Visi: Sitiet viņu zemē! Nost!
Stabili vārdu savienojumiNomētāt akmeņiem.
- Nomētāt akmeņiem idioma — Publiski apvainot, arī nomelnot.
3.Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
PiemēriUztraukumā nomētāt rokas.
- Uztraukumā nomētāt rokas.
3.1.intrans.
PiemēriNomētāt rokām.
- Nomētāt rokām.
Avoti: 5. sējums