noknābt
noknābt parasti 3. pers., -knābj, pag. -knāba; trans.
1.Knābjot nonāvēt.
PiemēriReiz pat Mačis [vārna], pār lauku laizdamies, pamanīja mazu zaķīti, uzklupa tam un noknāba..
- Reiz pat Mačis [vārna], pār lauku laizdamies, pamanīja mazu zaķīti, uzklupa tam un noknāba..
- Pa cieto skābenes zieda kātiņu rāpjas sīks gliemezītis.. Diezgan neapdomīgs gājiens; tur augšā viņu var noknābt acīgs putns..
- pārn. «Ciema sievas man acis izskrāpēs, kā vārnas mani noknābs.»
2.parasti 3. pers. Knābjot atdalīt nost.
PiemēriNoknābt gabalu no garozas.
- Noknābt gabalu no garozas.
Avoti: 5. sējums