Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noknaibīt
noknaibīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Knaibot atdalīt nost.
PiemēriNoknaibīt garozu.
2.reti Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
Piemēri..Herta pateicīgi noknaibīja lūpiņas.
Avoti: 5. sējums