noknābāt
noknābāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Knābājot noēst.
PiemēriCāļi noknābājuši jaunos asnus.
- Cāļi noknābājuši jaunos asnus.
- ..vistas.. savu dienas devu noknābā līdz pēdējam graudiņam.
- Zib ogas saulē, no rasas mitras, un vasaras sulu briedē... Un negribas domāt par putnu bariem, kas atnāks un noknābās.
1.1.pārn.; sar. Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
PiemēriBērni noknābājuši jāņogas.
- Bērni noknābājuši jāņogas.
2.parasti 3. pers. Knābājot nonāvēt.
PiemēriUn vecās vārnas.. sāk aplidot svešas lizdas, izknābāt, izdzert citu putnu olas, noknābāt un aiznest citu putnu bērniņus.
- Un vecās vārnas.. sāk aplidot svešas lizdas, izknābāt, izdzert citu putnu olas, noknābāt un aiznest citu putnu bērniņus.
- Gailis noknābāja cāļus.
- pārn. Lai citas nevarētu to [sievieti] noriet un noknābāt.
Avoti: 5. sējums