Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noknābāt
noknābāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Knābājot noēst.
PiemēriCāļi noknābājuši jaunos asnus.
1.1.pārn.; sar. Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
PiemēriBērni noknābājuši jāņogas.
2.parasti 3. pers. Knābājot nonāvēt.
PiemēriUn vecās vārnas.. sāk aplidot svešas lizdas, izknābāt, izdzert citu putnu olas, noknābāt un aiznest citu putnu bērniņus.
Avoti: 5. sējums