noklusināt
noklusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
PiemēriViņa klausās aizturētās, noklusinātās skaņās.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai Mušas skaņas.
PiemēriNoklusināt radiouztvērēju.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās.
PiemēriVecāki nolemj, ka Elza jāizprecina, - tā varētu noklusināt valodas..
2.1.Panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas).
PiemēriLaiķis negribēja pieminēt slinkumu. Par to viņš jau arī bija aprājis un noklusinājis māti.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
PiemēriNoklusināt naidu.
3.1.Panākt, ka (kāds) nomierinās.
Piemēri..māksliniece sevi noklusina, apsauc un iegalvo, ka tā ir patmīlība, kas sāpina.
Avoti: 5. sējums