noklunkurēt
noklunkurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
noklunkurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
1.Noklumburot.
PiemēriReiz durvis bija palikušas vaļā, un es [kucēns] noklunkurēju pa kāpieniem lejā..
1.1.trans.
PiemēriNoklunkurēt labu gabalu pa ceļu.
Avoti: 5. sējums