noklusēt
noklusēt -klusēju, -klusē, -klusē, pag. -klusēju
1.trans. Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
PiemēriNoklusēt faktu.
1.1.intrans.
PiemēriValdis skopos un niknos vārdos atkārtoja nakts sarunu ar flagmani. Tikai par Bauzes kandidatūru noklusēja.
1.2.Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas.
Piemēri..sarunā [novelē] daudz kas paliek vārdos tieši nepateikts, tikai atskārstams. Noklusētais, bet nojaušamais saturs novelē tēlotajām parādībām piešķir plaša vispārinājuma raksturu.
2.intrans. Klusēt (visu laikposmu) un pabeigt klusēt.
PiemēriNoklusēt visu vakaru.
Avoti: 5. sējums