nošņukstēt
nošņukstēt -šņukstu, -šņuksti, -šņukst, pag. -šņukstēju
1.intrans. Īsu brīdi šņukstēt un pārstāt šņukstēt.
PiemēriMeitene nošņukstēja un apklusa.
2.trans. Šņukstot noteikt, pateikt.
Piemēri«Kungs dievs,» viņa nošņukstēja.
3.intrans. Šņukstēt (visu laikposmu) un pārstāt šņukstēt.
PiemēriMāte nošņukstēja labu laiku.
Avoti: 5. sējums