ieelsties
ieelsties -elsos, -elsies, -elsas, pag. -elsos; refl.
Iesākt elst. Iesākt elst un tūlīt pārstāt.
PiemēriVecais vīrs ieelšas.
- Vecais vīrs ieelšas.
- Tagad viņš laikam kaut ko nemierīgu sapņo, brīžam ieelšas, pārmetas uz otriem sāniem, bridi elpo atkal rāmi.
- pārn. Sāļi smaržojošs vējš plivināja matus, brīdi pierima un atkal ieelšas.
Avoti: 3. sējums