atgriezties1
atgriezties [atgriẽzties] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos; refl.
1.Refl. → atgriezt [1] (1).
PiemēriTe kāds man aiz muguras kliedz kā mežā: ē-ū-ū! Atgriežos. Stāv tāds garš vīrietis ielas vidū.
1.1.Pagriežoties atpakaļ, novērsties (no kā).
PiemēriAina spēji atgriezās no loga.
2.Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
PiemēriAtgriezties no ceļojuma.
Stabili vārdu savienojumiAtgriezties īstenībā.
3.Pievērsties atkal (kam), arī sākt darīt atkal (ko).
PiemēriAtgriezties pie aizsāktās sarunas.
3.1.Atkal pievērsties (kam) — par domām.
PiemēriKad [pedagoģiskā] prakse bija beigusies, Gundega atkal zīmēja un gleznoja, bet domas pastāvīgi atgriezās pie darba skolā.
3.2.neakt. Pievērsties atkal reliģijai.
PiemēriAtgriezties pie dieva.
4.parasti 3. pers. Atkal iestāties. Atkal izpausties.
PiemēriNē, siena laiks iet un atgriežas katru vasaru, bet laime vairs nenāk tam līdzi.
Avoti: 1. sējums