atgriezt1
atgriezt [atgriẽzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu; trans.
1.Pagriezt, pavērst atpakaļ.
PiemēriAtgriezt galvu, dzirdot saucienu.
2.Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ. Atdzīt atpakaļ.
PiemēriAtskan komanda, un mēs lecam pāri brustvēriem pretī svilpojošām lodēm. Nē, tūlīt gan atgriež mūs atpakaļ, jo ne rezerves pievilktas, ne uzbrukums sagatavots.
2.1.pārn. Pievērst atkal (piemēram, domas).
PiemēriBet tad auklas līkums ķēra viņa vaigu un atgrieza domas pie notiekošā. Tāds zeņķis viņam sita ar pātagu - lamāja viņu!
3.Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal. Atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
PiemēriVeltīgi censties atgriezt bijušās dienas.
4.Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. imperf. Griezt vaļā. Atskrūvēt.
PiemēriAtgriezt ventili.
5.Panākt, ka atvirzās, pagriežas nost (no kā).
PiemēriAtgriezt zirgu no kraujas.
6.neakt. Pievērst reliģijai.
PiemēriBet mācītājs Akots drīzāk bij ar mieru, lai kafija un Valmieras šķiņķis mazliet atdziest, nekā šis bezdievis aiziet nepārliecināts un neatgriezts.
Stabili vārdu savienojumiAtgriezt dzīvē (arī ierindā). Atgriezt laika (arī vēstures) ratu atpakaļ.
Avoti: 1. sējums