nobubināt
nobubināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
PiemēriStallī nobubina zirgs. Laikam sajutis, ka garām iet cilvēki.
2.trans.; sar. Klusi, neskaidri noteikt, pateikt.
Piemēri«Es jau tāpat vien,» savādais ciemiņš nobubināja.
Avoti: 5. sējums