Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokviekt
nokviekt parasti 3. pers., -kviec, pag. -kvieca; intrans.
1.Nokviekties1.
PiemēriSivēns iebāzts maisā nokvieca vien.
2.Kviekt (visu laikposmu) un pārstāt kviekt.
PiemēriCūka nokvieca visu rītu.
Avoti: 5. sējums