nošķīst
nošķīst -šķīstu, -šķīsti, -šķīst, pag. -šķīdu; intrans.
1.parasti 3. pers. Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
PiemēriDubļi vien tik nošķīst.
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
Piemēri..pagriezienā uz Raiņa bulvāri virs trolejbusa jumta nošķīda dzirksteles,.. jo bija nokritusi stanga.
3.parasti 3. pers. Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) — par šķidrumu, masu.
PiemēriMārtiņš.. pakampa no palodzes tomātu un iecirta tajā savus baltos, spēcīgos zobus, - sula vien gar lūpām nošķīda.
4.parasti 3. pers. Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) — par dzirkstelēm, uguni u. tml.
PiemēriNošķīst dzirksteles gar pirkstiem.
Stabili vārdu savienojumiDzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst.
5.Tikt nošķiestam.
PiemēriMotocikls nošķīdis ar dubļiem.
Avoti: 5. sējums