Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nopogot
nopogot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi pogot.
PiemēriIt tuvu un skaļi kā lakstīgala nopogo gane.
2.Pogot (visu laikposmu) un pārstāt pogot.
PiemēriLakstīgala nopogo visu vakaru.
Avoti: 5. sējums