nozaigot
nozaigot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Īsu brīdi zaigot un pārstāt zaigot.
PiemēriPiepeši ēnainā melnalkšņu ietvarā Nozaigo zaļgana acs.
- Piepeši ēnainā melnalkšņu ietvarā Nozaigo zaļgana acs.
Avoti: 5. sējums