izstumties
izstumties -stumjos, -stumies, -stumjas, pag. -stūmos; refl.
1.Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli).
PiemēriViņš izstūmās laiviņā no līkuma.
- Viņš izstūmās laiviņā no līkuma.
- Ventero iekāpa laivā un ar airiem izstūmās jūrā.
1.1.Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzstūmusies cauri ašķu un niedru joslai, Helēna sāka airēt.
- Izstūmusies cauri ašķu un niedru joslai, Helēna sāka airēt.
2.Refl. → izstumt1. Tikt izstumtam.
Piemēri..Egila čības nekautrīgi izstūmušās pašā istabas vidū. Biruta staigā pa istabu, piekārto šeit, piekārto tur.
- ..Egila čības nekautrīgi izstūmušās pašā istabas vidū. Biruta staigā pa istabu, piekārto šeit, piekārto tur.
Avoti: 3. sējums