izstumtība
izstumtība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis → izstumt2.
Piemēri..viņam ar klusuciešanu vajadzēja panest visus.. nepelnītos uzbrukumus.. Tādēļ arī Plaudis, ja ne savā dvēselē, tad vismaz ārīgi jutās kā izstumts un nomelnots. Bet šī izstumtība viņam deva spēku..
Avoti: 3. sējums