izsūdzēt
izsūdzēt -sūdzu, -sūdzi, -sūdz, pag. -sūdzēju; -trans.
1.Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
Piemēri..Ansis, pārnācis vakarā, nolieca galvu viņai klēpī un izsūdzēja savas bēdas.
- ..Ansis, pārnācis vakarā, nolieca galvu viņai klēpī un izsūdzēja savas bēdas.
- ..Magdalēna gandrīz izstāstīja, ko viņa uzdarījusi, jo bija kauns, ka viņai vēl parāda tādu gādību. Varbūt Magdalēna arī visu izsūdzētu, bet gadījās, ka.. viņa negribot noklausījās daļu no Egles un Pacelmas sarunas.
- Izsūdzēt grūtības.
- Mācītājs paspēra soli tuvāk un uzlika roku notiesātajam uz pleca: «Un nu, mans bērns, izsūdzi savus grēkus. Atzīsties visos savos noziegumos; kas nožēlo, tam vēl pēdējā acumirklī var tapt piedots.»
Stabili vārdu savienojumiIzsūdzēt grēkus.
- Izsūdzēt grēkus rel. — Izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
2.novec. Iesūdzēt (tiesā).
PiemēriIzsūdzēt savu kaimiņu pie tiesas.
- Izsūdzēt savu kaimiņu pie tiesas.
- Mazmāja vecajiem šovasar bija uzcelta tikai līdz jumtam.. «Es te iekšā nelīdīšu, es viņu izsūdzēšu!» vecis burkšēja skaļi.
Avoti: 3. sējums