Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsūdzēt
izsūdzēt -sūdzu, -sūdzi, -sūdz, pag. -sūdzēju; -trans.
1.Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
Piemēri..Ansis, pārnācis vakarā, nolieca galvu viņai klēpī un izsūdzēja savas bēdas.
Stabili vārdu savienojumiIzsūdzēt grēkus.
2.novec. Iesūdzēt (tiesā).
PiemēriIzsūdzēt savu kaimiņu pie tiesas.
Avoti: 3. sējums