izstumties
izstumties -stumjos, -stumies, -stumjas, pag. -stūmos; refl.
1.Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli).
PiemēriViņš izstūmās laiviņā no līkuma.
1.1.Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzstūmusies cauri ašķu un niedru joslai, Helēna sāka airēt.
2.Refl. → izstumt1. Tikt izstumtam.
Piemēri..Egila čības nekautrīgi izstūmušās pašā istabas vidū. Biruta staigā pa istabu, piekārto šeit, piekārto tur.
Avoti: 3. sējums