Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izstrīķēt
izstrīķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti).
PiemēriViņos, laikos, kad bijām izgājuši pļavā un izstrīķējuši izkaptis, vectēvs nokrekstēja..
Avoti: 3. sējums