izstreipuļot
izstreipuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriJansons izstreipuļoja no zemnīcas un kāri vilka plaušās dzestro nakts gaisu.
1.1.Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriLai glābtos, Leinasars uzskrēja kāpās, izstreipuļoja tām cauri un atradās uz šosejas.
Avoti: 3. sējums