Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izstrēbt
izstrēbt -strebju, -streb, -strebj, pag. -strēbu; trans.; sar.
1.Strebjot izēst, arī izdzert.
PiemēriRudis ēd mīksto rausi un stāsta mātei, ka šorīt nav paguvuši izstrēbt pienu no bļodas..
Stabili vārdu savienojumiIzstrēbt putru.
1.1.Strebjot iztukšot (trauku).
PiemēriAbi izstrēba savus šķīvjus jautrā omā.
1.2.pārn. Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu. Atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
Piemēri«Kas tad nu ir? Jūs esat direktors rīkotājs, jūs man prasāt. Trīs dienas jūs te acu nerādāt. Jūs ievārāt, man jānāk izstrēbt.»
Avoti: 3. sējums