izstumt
izstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu; trans.
1.Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzstumt ratus no šķūņa.
- Izstumt ratus no šķūņa.
- Izstumt galdu istabas vidū.
- Izstūmis no šķūnīša motociklu, pa Grenču un Solitudes ielām viņš aizaulekšoja, kā nelabā trenkts.
- ..pa lūku tika izstumtas šauras kāpnes.
1.1.Stumjot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzstumt velosipēdu cauri mežam.
- Izstumt velosipēdu cauri mežam.
1.2.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri«Eh, tu..» Bocmanis izstūma Lakstīgalu no kajītes un sāka ģērbties.
- «Eh, tu..» Bocmanis izstūma Lakstīgalu no kajītes un sāka ģērbties.
- Gaismiņā Upīšu Mārtiņš viņu izstūma pa durvīm..
1.3.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzstumt zēnu cauri vārtiem.
- Izstumt zēnu cauri vārtiem.
2.Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības). Arī izraidīt.
PiemēriJa viņa atzītos tiem, kas ar viņu noticis, tie viņu padzītu, izstumtu no sava vidus..
- Ja viņa atzītos tiem, kas ar viņu noticis, tie viņu padzītu, izstumtu no sava vidus..
- Mani jau sodījusi tiesa, esmu izstumta no sabiedrības, un tās locekļi mani atzinuši par ļaunu un netikumīgu sievieti.
- pārn. Materiālistiskā, zinātniskā pasaules uzskata elementi pakāpeniski izstumj reliģiskos aizspriedumus.
- pārn. ..viņam liekas, ka ir izstumts no dzīves, ka nevienam viņš nav vajadzīgs.
Avoti: 3. sējums