aizdūkt
aizdūkt parasti 3. pers., -dūc, pag. -dūca; intrans.
1.Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
PiemēriAizdūc bite.
- Aizdūc bite.
- Kāda vabole straujā lidojumā pēkšņi atsitās viņai sejā un dusmīgi aizdūca tālāk.
1.1.Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
PiemēriPa.. Kalnciema ielu aizdūc autobusi, steidzīgi šaudās taksometri..
- Pa.. Kalnciema ielu aizdūc autobusi, steidzīgi šaudās taksometri..
- ..pa saviem maršrutiem aizdūc trolejbusi un automašīnas..
- Pār skolas jumtu aizdūca lidmašīna, tad atkal iestājās tāds klusums, ka Inita varēja sadzirdēt savu elpu.
Avoti: 1. sējums