pilns
pilns -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
PiemēriPilna bļoda.
- Pilna bļoda.
- Pilna kanna ar pienu.
- Trauks pietecējis pilns ar bērza sulām.
- Piebērt pilnus grozus ar kartupeļiem.
- Piesmelt pilnu spaini ar ūdeni.
- Beidzot maisi bija pilni. ..Velga tos aizsēja un sāka celt ratos.
- ..Ielīkst apcirkņi, līdz malām pilni.
- Sarmīte skrēja gar ceļmalu šurp. Cepurīte noslīdējusi pakausī. Rokas pilnas kļavu lapu.
- ..Brīviņš neklausījās, basās kājas augstu cilādams, aizbrida gar ūdens pilnajiem mārkiem.
- Ar pilnu muti drīkstēja ēst tikai zemnieks vai melna darba strādnieks, bet inteliģences pārstāvim vajadzēja ap ēdienu tikai kā garlaikojoties paknibināties..
Stabili vārdu savienojumiDarba pilnas rokas. Ēst ar pilnu muti.
- Darba pilnas rokas idioma — Saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- Ēst ar pilnu muti — Ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst.
- Pielocīt pilnu vēderu idioma — sar. Pieēsties.
- Pilns kā acs idioma — Ļoti pilns, līdz malām pilns.
- Pilns kā mārks — Ļoti pilns.
- Pilns vēders idioma — sar. Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
1.1.Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – par priekšmetu, telpu, platību.
PiemēriPilns skapis ar drēbēm.
- Pilns skapis ar drēbēm.
- Pilns penālis ar zīmuļiem.
- Nojume pilna ar malku.
- Piekraut pilnu šķūni ar sienu.
- Skapis pilns ar grāmatām..
- Ai darbiņi, ai darbiņi! Bez darbiņa nevarēju: Darbiņš man prieku deva, Pilnu klēti labībiņas.
- ..viss sētsvidus bij pilns ragavām un lakotām kamanām..
1.2.Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
PiemēriPiebārstīt pilnu grīdu ar skaidām.
- Piebārstīt pilnu grīdu ar skaidām.
- Zeme piebirusi pilna ar āboliem.
- Rokas [sievietei] bija pilnas cietu tulznu..
- Es skatījos viņa dzeltenīgajā sejā, kas nogurusi dusēja spilvenos. Diena.. tā izskatījās diezgan gluda, bet tagad bija.. pilna grumbu un rievu.
- Kalns atveras, zemnieks ieiet, redz - galds pilns gaļas, medus, maizes un alus.
Stabili vārdu savienojumiPilns galds.
- Pilns galds — Galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
1.3.Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).
PiemēriPierakstīt pilnu kladi ar lekcijām.
- Pierakstīt pilnu kladi ar lekcijām.
- Burtnīca pilna ar stundu plāniem.
- Grāmata pilna ar krāsainiem zīmējumiem.
- Pilna burtnīca bija pierakstīta ar paša sacerētiem dzejoļiem.
2.Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību). Tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
PiemēriPilns veikals ar pircējiem.
- Pilns veikals ar pircējiem.
- Ielas pilnas tūristu.
- Mežs pilns ar sēņotājiem.
- Autobuss pilns ar pasažieriem.
- ..pazemā telpa pilna gandrīz līdz durvīm, visas divpadsmit krēslu rindas piesēstas..
- Vītnēm izgreznotā zāle ir pilna līdz pēdējai vietai.
- Pilna mūsu sētiņa Zīžainu meitiņu, Samtainu māmiņu..
- Tramvajs ir pilns. Spiežoties un grūžot ar elkoņiem, man izdodas iespraukties pēdējā vagona priekšējā platformā.
2.1.Tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi).
PiemēriStrops pilns ar bitēm.
- Strops pilns ar bitēm.
- Murds pielīdis pilns ar zivīm.
- Pilns parks ar vāverēm.
- Purvs pilns odu.
- ..krūmi ap smilkšaino dejas laukumu izjūgtu un neizjūgtu zirgu pilni.
- ..gani salaida [upes] straumē govis, un, kad tās sanāca no abiem krastiem, visa Ogre bija lopu pilna.
- ..Pilni meži vilku, lāču..
2.2.Tāds, kur aug, atrodas daudzi augi, to daļas (parasti par platību).
PiemēriPilns dārzs ar ābelēm.
- Pilns dārzs ar ābelēm.
- Lauks pilns ar nezālēm.
- Šogad meži pilni sēņu.
- «Rudeni te [meža izcirtumā] viss būs virš-ziedu pilns,» Ieva iedomājas.
- Pilna sēta vītoliņu Sudrabiņa lapiņām.
2.3.Tāds, kam ir daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
PiemēriLiepas pilnas ar smaržīgiem ziediem.
- Liepas pilnas ar smaržīgiem ziediem.
- Noliekt riekstu pilnu lazdas zaru.
- Tie [zari] bija varen kupli un tik pilni bālgani dzeltenajiem ziediem, ka gandrīz ir lapu nevarēja saredzēt.
- ..kad kolhoznieki.. juta, cik smagi sveras uz zemi graudu pilnās vārpas, viņi ticēja nākotnei.
- ..aiz dārzu žogiem zeltainu augļu pilnas stāv ābeles.
3.Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā. Tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
PiemēriGraudi pilni pelavām.
- Graudi pilni pelavām.
- Kaļķi pilni ar smiltīm.
- Duļķu pilns ūdens.
- Nogulsnēm pilns sārms.
4.Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
PiemēriIeleja pilna ar biezu miglu.
- Ieleja pilna ar biezu miglu.
- Zeme pilna valgmes.
- Ceļi pilni ar dubļiem.
- Nakts bij silta un zvaigžņota, zāle tomēr smagas rasas pilna..
- Iestājās netraucēts klusums. Tikai dzirdams bija, kā rūgst trūdu pilnā pavasara zeme.
- Viņa paraudzījās uz debesīm: tās bija pelēkas, pilnas ar ātri skrejošiem mākoņiem un lietu.
- Pagalms bija pilns saules. Retie, vēl nesalapojošie bērzi to nespēja aizturēt.
4.1.Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriVirtuve pilna ar dūmiem.
- Virtuve pilna ar dūmiem.
- Pagalms pilns ar bērnu čalām.
- Saules atspulgi ezera rāmajā līmenī.., ūdeņu smaržas pilnais gaiss, atveldzē vasaras bulā - kā par to nejūsmot?
- Vakars ir silts, un gaiss jasmīnu dedzīgā tvana pilns.
- ..trešdienās, kad bija nedēļas tirgus, [lielceļš] kūpēja kā rija un gaiss bija ratu rīboņas, pātagu švīkstoņas un laucinieku valodu pilns.
- Tikko mēs pustumsā bijām pār slieksni pārkāpušas, noknakšķēja slēdzis, un telpa pielija pilna ar dzirkstošu, žilbinošu gaismu.
5.Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriIstaba ir rosības pilna.
- Istaba ir rosības pilna.
- ..visa telpa bij pilna cēlas svinības un svētku jausmas.
- Svētdienās, kad arī tēvs pārnāca, viņi ar māti nevarēja beigt vien noskatīties puikās un nopriecāties. Arī es bieži labprāt nolūkojos klusajā, miera un laimes pilnajā būdiņā.
- ..viņam likās, ka viņš staigā pa svešu pasauli un viss te ir savāds, nepazīts, baismas un draudu pilns.
5.1.Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
PiemēriGrūtību pilns ceļojums.
- Grūtību pilns ceļojums.
- Pārliecības pilna rīcība.
- ..jaunā iemiesošana dzīvē vienmēr prasa darbu, enerģijas pilnu prāta un muskuļu darbu.
- Pēkšņi iestājās sasprindzinājuma pilns klusums.
- Es.. iegrimu murgu pilnā miegā.
- Meitenes it kā pamira baiļu pilnās gaidās, līdzīgi dabai pirms negaisa.
5.2.Par laiku, laikposmu.
PiemēriGaidu pilnas stundas.
- Gaidu pilnas stundas.
- Pārdzīvot laimes pilnus mirkļus.
- Pagāja vesela darba nedēļa, pilna šaubu un domu, kas būs un kas notiks.
- Gaiša saviļņojuma pilnas Kravalam aizritēja šīs dienas, un tad nu viņam vajadzēja doties mājup uz Rīgu..
- ..nemiera pilns, grūts un skaists bijis viņas aktrises mūžs.
5.3.Par tekstu.
PiemēriOptimisma pilns romāns.
- Optimisma pilns romāns.
- Uzrakstīju viņam karstu, ilgu pilnu vēstuli, attēlodama savas sāpes un noskumšanu.
6.Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
PiemēriPrieka pilns bērns.
- Prieka pilns bērns.
- Pārliecības pilns cilvēks.
- Spēka pilns jauneklis.
- ..Zeltiņš.. sēdēja pilns sīva niknuma, visapkārt tikai nelietību un grēku juzdams.
- Viņa pati bija tik pilna laimes, ka likās netaisni, ja Ēriks justos nelaimīgs..
- Viens otrs [jaunietis] šķita bravūras pilns, dažs kluss un pabailīgs..
- Zēns apņēmības pilns piecēlās no galda. Rīt pat viņš uzzinās Jura adresi un ies piedāvāt viņam savu palīdzību.
6.1.Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
PiemēriNeizpratnes pilna seja.
- Neizpratnes pilna seja.
- Prieka pilns sauciens.
- Jānis pamet dziļas sirsnības pilnu skatienu uz savām grāmatām..
- Ilga paraugās dēla mirdzošajās, sajūsmas pilnajās acīs, un viņai negribas Imantu sarūgtināt..
- Viņa aizsmakusi balss bija pārmetumu pilna.
- Kuģinieki kļuva domīgi,.. kajītēs sākās paklusa, aizdomu pilna sačukstēšanās.
7.parasti lok. Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
PiemēriBraukt pilnā ātrumā.
- Braukt pilnā ātrumā.
- Pilnā vadītspēja.
- Pilna slodze.
- Pilnos rikšos jātnieks laiž uz tilta zirgu.
- Aiz sienas pilnā skaļumā sāk dārdēt.. melodija..
- Pērkons bija iespēris kūtī, tā dega pilnās liesmās.
- Motors iegaudojās ar pilnu jaudu, un mašīna sāka gausi vilkties pa bedraino ceļu.
- Ārija iesmejas pilnā balsī un atmet galvu.
Stabili vārdu savienojumiAr pilnu jaudu, arī pilnā jaudā.
- Ar pilnu jaudu, arī pilnā jaudā — Ar visiem spēkiem.
- Pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) — Skaļi (runāt, dziedāt, kliegt).
- Pilnā gaitā (arī sparā, spēkā), retāk ar pilnu gaitu (arī sparu, spēku) idioma — Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- Pilnā kaklā idioma — Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- Pilnās burās, arī ar pilnām burām idioma — 1.sar. Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.2.vienk. Stipri iereibis.
7.1.Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām (parasti par stāvokli).
Piemēri..piecpadsmit minūšu laikā visi septiņdesmit pieci tīkli.. bija izmesti pilnā kārtībā. Ar tādiem vīriem var piedalīties tīklu mešanas sacensībās.
- ..piecpadsmit minūšu laikā visi septiņdesmit pieci tīkli.. bija izmesti pilnā kārtībā. Ar tādiem vīriem var piedalīties tīklu mešanas sacensībās.
- Tehnika pavasara darbiem stāv pilnā kaujas gatavībā..
7.2.Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi. Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
PiemēriRudzi ir pilnā briedumā.
- Rudzi ir pilnā briedumā.
- Ķirši ir pilnā gatavībā.
- Puķu dārza malā pie sētas divi milzīgi ceriņu krūmi, violetais jau pilnos ziedos, baltais vēl tikko plauka.
8.Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu. Tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu).
PiemēriPilns apmācību kurss.
- Pilns apmācību kurss.
- Noklausīties pilnu lekciju ciklu.
- Pilna biogrāfija.
- Pilns komplekts.
- Pilna vidējā izglītība ir tas sociālais minimums, kurš nepieciešams mūsdienu cilvēkam..
- ..te [sarakstā] bija lasāms pilns vārds un uzvārds: Krišs Karodznieks.
8.1.Tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi.
PiemēriPilns lidmašīnas personālsastāvs.
- Pilns lidmašīnas personālsastāvs.
- Hokeja komanda spēlē pilnā sastāvā.
- «Kāpēc jūs nenākat volejbolu spēlēt? Mums ir gandrīz pilna skolotāju komanda,» kā vienmēr priecīgi, Biruta.. uzrunāja Initu.
- Nav šaubu, ka mātei vienai daudz grūtāk.. audzināt bērnu, nekā tas ir pilnā ģimenē.
8.2.Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kaš atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.
PiemēriNostrādāt pilnu darba nedēļu.
- Nostrādāt pilnu darba nedēļu.
- Sasniegt pilnus astoņpadsmit gadus.
- Satumsa ātri, it kā saule jau laistos zemē, lai gan pēc kalendāra tai vēl gandrīz pilna stunda laika.
- ..nepagāja ne pilna minūte, un notikumi sāka strauji attīstīties.
- ..ne vienam, ne otram [no vīriešiem] vēl nebija pilni četrdesmit [gadi].
8.3.Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).
PiemēriPilns apgrieziens.
- Pilns apgrieziens.
- ..kad zemu lido lidmašīna, mēs redzam tās ātri virpojošo propelleri līdzīgu pilnam, nepārtrauktam aplim.
8.4.Tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu).
PiemēriPamosties pilnā dienā.
- Pamosties pilnā dienā.
- Darbi tika pabeigti tikai pilnā naktī.
9.Pilnīgs4.
Piemēri..viņš [mācītājs] izskatījās vēl mazāks un sīkāks, ko vēl jo spilgtāk izcēla viņam blakus stāvošais, miesās pilnais un pelēcīgais ērģelnieks.
- ..viņš [mācītājs] izskatījās vēl mazāks un sīkāks, ko vēl jo spilgtāk izcēla viņam blakus stāvošais, miesās pilnais un pelēcīgais ērģelnieks.
- Viņš tīksminājās par tās [sievietes] pilno lūpu skaisto veidojumu..
10.sar. Tāds, kas ir ļoti piedzēries.
Piemēri..[istabas] iemītnieki bij iereibuši. Daži tik pilni, ka streipuļoja.
- ..[istabas] iemītnieki bij iereibuši. Daži tik pilni, ka streipuļoja.
- Mirušās saimnieces pusbrāļa Rudbārža sieva.. pieliecas tuvāk savai kaimiņienei Ziediņa! un pačukst: «Dzēruma asaras. Viņš jau ir pilns.»
Stabili vārdu savienojumi
- Piesūcies (arī piezīdies) pilns kā ods (arī kā dēle) idioma — Saka par piedzērušu cilvēku.
- Pilns (retāk pilnā) kā mārks (arī lūks, mākonis, zeķe) idioma — Ļoti apreibis, piedzēries.
10.1.lok.: pilnā, apst. nozīmē; savienojumā ar verba «būt» formām Stipra dzēruma pakāpē.
PiemēriBeigās tomēr notika kaut kas tāds, no kā Līzbete visu laiku baidījās. Ješka bij jau tik pilnā, ka lāgā vairs neapjēdza pats, ko dara. Burkšķēdams plātījās, gāza glāzi apkārt.
- Beigās tomēr notika kaut kas tāds, no kā Līzbete visu laiku baidījās. Ješka bij jau tik pilnā, ka lāgā vairs neapjēdza pats, ko dara. Burkšķēdams plātījās, gāza glāzi apkārt.
- ..tēvs arvien biežāk pārnāk mājās galīgi pilnā, kliedz un ārdās.
Stabili vārdu savienojumiAr pilnām (arī pilnīgām) tiesībām. Ar pilnu (arī visu) krūti. Ar pilnu padusi.
- Ar pilnām (arī pilnīgām) tiesībām idioma — Pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- Ar pilnu (arī visu) krūti idioma — Dedzīgi, aizrautīgi.
- Ar pilnu padusi idioma — sar. Ar dāvanām, cienastiem.
- Būt pie pilna prāta idioma — sar. Būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- Galva pilna idioma — Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
- Goda pilns — Godpilns.
- Izslieties pilnā (arī visā) augumā — Pilnīgi izslieties.
- Mērs ir pilns — Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- No pilnas sirds idioma — Aizrautīgi, dedzīgi.
- Ņemt par pilnu idioma — Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
- Pa pilnam — Ļoti daudz.
- Pacietības mērs ir pilns — Saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu idioma — sar. Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- Piekladzināt pilnas ausis idioma — sar. Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) idioma — sar. Ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- Piestāstīt (arī piepūst, piedziedāt) pilnas ausis (retāk pilnu galvu) idioma — sar. Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Pilna dūša idioma — apst. Saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
- Pilna loze — Laimējusi loterijas biļete.
- Pilna sirds idioma — Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Pilna sirds (ar ko, ka) idioma — Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
- Pilna vaļa — Stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib.
- Pilnā apmērā (arī pilnos apmēros) — Pilnīgi. Bez atlaides.
- Pilnā mērā — Pilnīgi.
- Pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti idioma — sar. Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Pilns (arī dziļš) malks — Liels malks.
- Pilns kā maiss — 1.sar. Ļoti pilns.2. Stipri iereibis.
- Pilns kā piebērts — Ļoti pilns (parasti par kādu virsmu).
- Pilns leņķis — mat. Plakans leņķis, kura lielums ir 6,283 radiāni (360 grādi).
- Pilns Mēness — Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks. Pilnmēness.
- Pilns teikums — val. Teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- Sirds pilna līdz malām idioma — Saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
- Vēja pilns idioma — Saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
Avoti: 6-2. sējums