pamodināt
pamodināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
PiemēriPulkstenis varēja būt septiņi, kad Voldi pamodināja. Kāds matrozis viņu grūstīja pie pleca.
- Pulkstenis varēja būt septiņi, kad Voldi pamodināja. Kāds matrozis viņu grūstīja pie pleca.
- «Neej istabā! Puika guļ, pamodināsi.»
- Ojāru pamodināja lietus grabināšanās.
- «Nu, Kaspar, sāc nu airēt uz malu. Pietiek domāts!» Ferdinanda balss Kasparu it kā pamodina.
1.1.pārn. Panākt, ka izbeidzas (kāds psihisks stāvoklis), panākt, ka (kāds) atbrīvojas (no kāda psihiska stāvokļa).
PiemēriPamodināt no garīga sastinguma.
- Pamodināt no garīga sastinguma.
1.2.pārn. Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
2.parasti 3. pers.; poēt. Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt2.
PiemēriSaule pamodinājusi zemi no ziemas stinguma.
- Saule pamodinājusi zemi no ziemas stinguma.
3.Izraisīt (psihisku stāvokli), parasti no jauna, atmodināt3.
PiemēriLielais Andrs viņā bij pamodinājis nemiera garu, tas vairs nenorimās..
- Lielais Andrs viņā bij pamodinājis nemiera garu, tas vairs nenorimās..
- «Jā - a,» svešinieks piekrita, taču bez sajūsmas, kādu biju vēlējies viņā pamodināt.
- ..rumāņu dziesmas, straujās un smeldzīgās melodijas, dejas.. - tas allaž aktrise pamodina kādu svešādu un reizē tuvu jūtu uzbangojumu.
3.1.Atjaunot (atmiņā).
PiemēriTu šodien atkal pamodināji atmiņā manu pagātni.. Jādomā un jādomā par to.
- Tu šodien atkal pamodināji atmiņā manu pagātni.. Jādomā un jādomā par to.
Avoti: 6-1. sējums