pamosties
pamosties -mostos, -mosties, -mostas, pag. -modos; refl.
1.Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
PiemēriBiju cieši aizmidzis un pamodos pats nezinu, no kā..
1.1.Atgūt samaņu.
PiemēriBrūces nekur nebija. Varbūt viņa uz brītiņu zaudējusi samaņu un tūliņ pamodīsies...
1.2.pārn. Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
Piemēri..cūkgans pamodās no domām tikai tad, kad rīkste nošmīkstēja uz viņa muguras.
1.3.pārn. Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
PiemēriEiropa [9. gadsimtā].. pamodās no smagās snaudas. Arābu ietekmē Eiropā atdzīvojās tirdzniecība..
2.parasti 3. pers.; poēt. Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Atmosties (2).
Piemēri..dabā visur jau pamodusies jauna dzīvība, smaržo puķes, koki apklājas lapām..
3.parasti 3. pers. Kļūt jūtamam, aktivizēties (par psihisku stāvokli). Atmosties (3).
PiemēriKad Elmārs arī no rīta neparādījās mājās, Mārītē pamodās nemiers, slikta nojauta.
3.1.Par psihes, rakstura, personības īpašībām.
PiemēriJānis jutās iesnidzis un atšķirts no visas pasaules. Un nu sāka pamosties viņa otrā daba, sāka viņā runāt pilsētnieks.
3.2.Atjaunoties (atmiņā).
PiemēriAtmiņā pamostas tālās bērnu dienas.
Avoti: 6-1. sējums