pamodināt
pamodināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas.
PiemēriPulkstenis varēja būt septiņi, kad Voldi pamodināja. Kāds matrozis viņu grūstīja pie pleca.
1.1.pārn. Panākt, ka izbeidzas (kāds psihisks stāvoklis), panākt, ka (kāds) atbrīvojas (no kāda psihiska stāvokļa).
PiemēriPamodināt no garīga sastinguma.
1.2.pārn. Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
2.parasti 3. pers.; poēt. Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt2.
PiemēriSaule pamodinājusi zemi no ziemas stinguma.
3.Izraisīt (psihisku stāvokli), parasti no jauna, atmodināt3.
PiemēriLielais Andrs viņā bij pamodinājis nemiera garu, tas vairs nenorimās..
3.1.Atjaunot (atmiņā).
PiemēriTu šodien atkal pamodināji atmiņā manu pagātni.. Jādomā un jādomā par to.
Avoti: 6-1. sējums