uzsperties
uzsperties -speros, -speries, -speras, pag. -spēros; refl.; sar.
1.Strauji piecelties.
PiemēriDiez, cik tālu Amāle, pie akas tupēdama, būtu aizdomājusies, ja pēkšņi viņai no muguras nepienācis Dūmiņu Andrejs.. Amāle uzspērās kājās un pasitās sāņus.
- Diez, cik tālu Amāle, pie akas tupēdama, būtu aizdomājusies, ja pēkšņi viņai no muguras nepienācis Dūmiņu Andrejs.. Amāle uzspērās kājās un pasitās sāņus.
- Vēl nebiju paspējis pieiet soļus piecus attālu, kad [kumeļš] Lauķītis uzreiz uzspērās kājās.
2.Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
PiemēriUzsperties kalnā.
- Uzsperties kalnā.
- Čiekurgrauzis [vāvere] uzspērās zibens ātrumā pašā liepas galā..
Avoti: 8. sējums