Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzsperties
uzsperties -speros, -speries, -speras, pag. -spēros; refl.; sar.
1.Strauji piecelties.
PiemēriDiez, cik tālu Amāle, pie akas tupēdama, būtu aizdomājusies, ja pēkšņi viņai no muguras nepienācis Dūmiņu Andrejs.. Amāle uzspērās kājās un pasitās sāņus.
2.Ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
PiemēriUzsperties kalnā.
Avoti: 8. sējums