ausīgs
ausīgs -ais; s. -a, -ā
ausīgi apst.; pareti
Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
PiemēriKad nez kādā sakarā minēja viņa vārdu, Garkalns kļuva aušīgāks un bija nejaušs liecinieks sarunai, kurā tika iejaukts arī viņš.
- Kad nez kādā sakarā minēja viņa vārdu, Garkalns kļuva aušīgāks un bija nejaušs liecinieks sarunai, kurā tika iejaukts arī viņš.
- ..kad viņa ierunājās par Ērika iestāšanos komjaunatnē, viņš atņurdēja kaut ko neskaidru. Toties viņa māte kļuva ļoti ausīga un mutīga.
Avoti: 1. sējums