ausīgs
ausīgs -ais; s. -a, -ā
ausīgi apst.; pareti
Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
PiemēriKad nez kādā sakarā minēja viņa vārdu, Garkalns kļuva aušīgāks un bija nejaušs liecinieks sarunai, kurā tika iejaukts arī viņš.
Avoti: 1. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis